Nu ir pienācis laiks arī uzrakstīt kādas skreceļainas rindas par to, kā, tad man vispār klājas Zviedrijā, un vai vispār esmu veiksmīgi nokļuvis vietā, ko sauc par Sodertonu (Södertörn ) – Stokholmā. Varu oficiāli paziņot to, ka esmu iekārtojies Bjornkulā (vieta, kur atrodas manas kopmītnes, jeb kojas – sauksim lietas īstajos vārdos), un viss ir vairāk kā ok. Jāteic gan, ka ceļš ar diviem pārbāztiem koferiem un sporta somu nebija no vieglākajiem, turklāt viens no kofera riteņiem vienk., neizturēja slodzi un pameta mani (nolūza). Bet labā ziņa ir tāda, ka tas notika brīdī, kad ierados Stokholmā, un ceļu uz universitāti mēroju kopā ar citiem apmaiņas studentiem, un pārstāvjiem no studentu valdes, kuri mūs sagaidīja noteiktos laikos, dienā, kad bija oficiālā ierašanās. Kopīgiem spēkiem manu bagāžu izdevās transportēt un viss beidzās veiksmīgi.
Tātad, neliels ieskats:
Par universitāti – Sodertonas augstskola (Södertörns Högskola, skat., kartē) ir valsts finansēta augstskola, kas atrodas Fleminsbergā, Stokholmas apgabalā, tā ir trešā lielākā augstskola uzreiz aiz Stokholmas universitātes un Karaliskā Tehnoloģiju institūta (KTH). Studējošo skaits ir apmēram 12 000. Pārsteidz bibliotēka, kas ir milzīga, un brīvi pieejama visiem studētgribētājiem, un augstskolas garie gaiteņi. Esot augstskolā ir iespējams satikt studentus no visām pasaules malām, pārņem sajūta, ka visas tautas ir pulcētas vienuviet. Gribi satikt kādu no štatiem? Brīvi! Varbūt kādu no Tuvajiem Austrumiem vai Āzijas? Nav problēmu u.t.t.! Pirmajās dienās notika ievadlekcijas, kuras, protams, bija nepieciešams apmeklēt, jo bez tām, nu ne kādi. Tālāk, lai būtu jautrāk un interesantāk sekoja iestāšanās studentu valdē, par simbolisku dalības maksu 150 kronām jeb 12Ls (pie cenām jāpierod, ne, ko darīt). Studentu valde organizē dažādus socializēšanās pasākumus, tusiņus u.c., tā ir lieliska iespēja labi pavadīt laiku un paplašināt savu personisko kontaktu loku!
Par studiju vidi – Augstskola spēj nodrošināt (vismaz pagaidām tā izskatās) visu nepieciešamo, lai studijas būtu pēc iespējas advancētākas un produktīvākas. Sākot ar to pašu bibliotēku, kur ir piekļuve bezvadu internetam, plašam literatūras klāstam u.t.t., beidzot ar ēdināšanu skolā. Ir vairākas ēdamzāles, tāpat kā vairākas virtuves, un piedāvātais sortiments. Ja nevēlies tērēt naudu, ir iespēja, ko uzsildīt vai pagatavot esot augstskolā! Katrā stāvā, kur ir klases, ir pa vienai virtuvei ar mikroviļņu krāsni, galdiem u.c. furnitūrām, tā kā visas iespējas! Līdzīgi studenti organizē dažāda veida aktivitātes, atkarība no katra interesēm. Tāpat ir pieejams arī dažādu sporta veidu klāsts. Esmu ieinteresēts spēlēt basketbolu, diemžēl piedāvātā iespēja apmeklēt nodarbības aprobežojas ar iknedēļas zāles apmeklējumu (un tas arī viss, jo augstskolai nav savas komandas, un šis sports šajā valstī nerullē) par, ko, protams, ir jāmaksā 125 kronas jeb 10Ls. Bet tuvu augstskolai ir trenažieru zāle, tā kā visas iespējas!
Par lekciju grafiku – jāteic, ka atšķirībā no Vidzemes Augstskolas (ViA), kur ir nepieciešams apgūt uzreiz visus kursus sinhroni, tad šeit studiju pusgads ir sadalīts pa periodiem. Tādu vienā pusgadā ir četri, un, katrā periodā ir jāapgūst vismaz pa kursam. Manuprāt, tas ir labs veids, lai kurss tiktu apgūts produktīvi, nedomājot par citiem atlikušajiem mācību kursiem (mans subjektīvais viedoklis). Šā gada pirmajā periodā, kas ilgst no 24. janvāra līdz 25. februārim apgūstu Ziemeļvalstu politiku salīdzinošajā perspektīvā (Nordic Politics in Comparative Perspective). Katru nedēļu ir pa vienai vai divām lekcijā, atkarībā no lekciju grafika, kas ir atšķirīgs katru nedēļu.
Par kopmītnēm – Kā jau iepriekš minēju, tad kojas man atrodas Bjornkulā, kas ir 15 minūšu gājienā līdz augstskolai, bet, ja brauc ar sabiedrisko 3-4 min! Tās nav kojas, kā Latvijā ierasts, kur ir padomju laika māju bloki. Jā, arī šeit ir kopēja virtuve un princips, ka nākas dalīties ar istabiņu, tualeti ar dušu u.t.t. (izņemot, ja dzīvo viens, protams), bet kojas ir māju ciemats, turklāt samērā moderns. Istabiņa ir salīdzinoši liela, pievilcīga un par vietas trūkumu sūdzēties nevar. Istabiņu dalu ar vienu spāni no Barselonas (F.C. Barcas fanu), tā kā kopēju sarunu tēmu nebija problēmu atrast.
Par atpūtu – Erasmus studijas nav iespējams iedomāties bez dažāda veida socializēšanās pasākumiem. Un, protams, ballītes ir svarīga studiju sastāvdaļa. Jāteic, ka mazāka vai lielāka pasēdēšana līdz šim ir notikusi katru dienu, kas, protams, priecē. Bet ceturtdien, 28. janvārī lielākā daļa apmaiņas studentu devās Stokholmas ielās, lai pabūtu Cafe Opera http://www.cafeopera.se/, bet dienu vēlāk bija iespēja apmeklēt studentu valdes organizēto ballīti, turpat skolā!
Šis bija pirmais ieraksts manā blogā, bet, protams, ne pēdējais. Kad notiks, kas ievērības cienīgs, sekos arī ieraksts šajā emuārā:)
Vairākas dzimšanas dienas, un ar to izrietošās ballītes. Tika rīkots arī pirmais pikniks, kur novietojām grilu sniega ieskautā pagalmā, bet bija ok! Visumā jāteic, ka laiks šeit joņu vēja spārniem, un puse no paredzētā termiņa jau būs aizvadīta. Iepriekšējā nedēļas nogalē pabijām atkal rātsnamā (city hall), kur pilsētas prominentākās personas (tai skaitā pilsētas mērs) svinīgi sveica visus apmaiņas studentus, mūs oficiāli pasludinot par Stokholmas vēstniekiem. Turklāt pēc oficiālās daļas sekoja neoficiālā, kurā tika pasniegtas delikātas pusdienas (neticami, bet par brīvu).
